otrdiena, 2013. gada 31. decembris

Skandas

Skandas (skaļruņi)


Šis pagaidām būs pats lielākais Skaļruņu būvēšanas projekts, kādā būšu piedalījies. Pirms sāku rakstīt par pašām skandām, nedaudz ievadam. Pie lēmuma būvēt skandas pašiem, nonācām galvenokārt viena apsvēruma dēļ - jau uzbūvētas nevar iegādāties. Nauda, šajā gadījumā, nebija būtiskākais apsvērums.

Kas tad ir tas, ko nevar nopirkt?

Šajā rakstā vairāk teorijas.

Paldies Sandim - skaņotājam un draugam, ka par daudz ko projekta laikā lika aizdomāties.

Audio sistēmas primārais uzdevums ir reproducēt, jeb atdarināt. Nav nozīmes KĀ audio signāls nokļūst sistēmā un nav būtiski kāds signāls tas ir. Būtiskais ir tas, lai audio sistēma to atskaņotu tā, kāds tas ir ievadīts. Pārējie audio sistēmas pienākumi ir sekundāri.

Galvenais audio signāla izkropļotājs ir tieši pati elektro-mehāniskā ietaise - skanda. Lai gan daudzi audiomīļi uzskata, ka nav nekā labāka par audio pastiprinātājiem, kas darbojas uz elektronlampām, iespējamais ieguvums, ka audiosignāls, elektriski tiekot pastiprināts, tiktu kropļots mazāk, tomēr galu galā nav tik liels, kā tas būtu, ja ar tādu pašu precizitāti vēlētos atspoguļot skaņu, kas tiek izstarota no skandas. Protams, uzlabojot jebkuru no audiotrakta daļām, signāls kopumā uzlabosies.

Tā arī, raugoties uz šo lietu, redzējām, ka ir daudz lietas, kas iespaido no skandām izstarotu skaņu. Pirmkārt - pats skaļrunis.


Magnētisko lauku mijiedarbība...

Strāvas svārstības spolē (Voice coil) rada mainīgu magnētisko lauku, kurš mijiedarbojoties ar patstāvīgu magnētisko lauku no magnēta rada kustību pašai spolei un tādējādi arī membrānai. Tā kā jaudas pastiprinātāji ir pārsvarā sprieguma pastiprinātāji, tad I=U/R strāva pēc Oma likuma ir proporcionāla spriegumam un tādējādi strāvas svārstības proporcionālas sprieguma maiņai. Tā kā tuvināti pieņemot, ka pretestība ir konstanta, tad arī sprieguma un strāvas saistība ir proporcionalitāte ir konstanta. Taču par strāvas un tās radītās kustības attiecība gan nav tik vienkārši aprakstāma. 



Tā kā spoles tinumi uztīti vienmērīgi, tad arī magnētiskais lauks vienmērīgi sadalās visā spoles augstumā. Tā pat tas ir arī magnēta spraugā. Uzreiz ir redzams, ka ,līdz ko spole izvirzās kaut nedaudz ārpus magnēta, spoles un magnēta mijiedarbības spēks samazinās un pretējā virzienā spēks palielinās. No tā izriet, ka, ja magnēta biezums un spoles augstums sakrīt, tad strāvas radītā lauka un magēta lauka mijiedarbība  ir pilnīgi nelineāra, jo pie mazākās spoles kustības izmainās mijiedarbojošo virsmu laukumi. Tātad lineāro gājienu pēc šāda apskata varētu aprakstīt ar (Lineārais gājiens = (spoles augstums - magnēta biezums)/2 uz pusēm, jo lineārais gājiens ir gājiens no miera stāvokļa, nevis visa amplitūda), taču tā kā magnētiskais lauks nebeidzas diskrēti uzreiz aiz magnēta beigām un tā apliecas, tādēļ bieži pieskaita 1/4 daļu vēl no magnēta biezuma. Šo parametru apzīmē ar Xmax. Lai efektīvāk izmantotu visu lineāro gājienu, virzuļa piekarei jābūt pietiekami elastīgai, lai neradītu nevienmērīgu nostiepumu gumijā, tādējādi vienlīdzīgi iespaidojot virzuļa svārstīšanos. 

Piekares elastība.... 

Vienkāršiem vārdiem sakot, jo lielāka ir elastība, jo lielāka ir skaļruņa jūtība. Taču ir citi veidi kā palielināt skaļruņa jūtību. Jūtība nav tas parametrs, kas rada problēmas. Problēmas rodas, ja masa iekarināta lielā elastīgā atsperē un vienu reizi atspere atvilkta, pēc viena atvilciena  rodas ilgstošs svārstību process. Tas pats ir ar skaļruņa membrānu, tās masu un piekares elastību. Lai gan svārstības tiek apslāpētas ar spolē esošo magnētisko lauku, jo lielāka masa skaļruņa membrānai un elastīgāka piekare, jo garākas svārstības. Jebkura skaļruņa svārstība ārpus spoles radītas ir liekas un rada nepatiesu informāciju skaņas klausītājam par to, kam būtu jābūt atskaņotam. Šī iemesla dēļ, bieži tiek samazināta skaļruņa iespējamā jūtība - lai samazinātu pašsvārstības. 

Intermodulācija

Tā kā membrānu svārsta no vidus, spēka sadalījums uz membrānu nav vienāds. Ja membrāna nav pietiekami cieta, tad spolei virzot membrānu, vidus seko spoles kustībai ātrāk kā sāni, tādēļ, lai to censtos samazināt, šo lieko viļņošanu, skaļruņa membrānas veido slīpas, nevis perpendikulāras pret spoli. Taču svārstības jebkurā gadījumā ir un membrānai, šādi vibrējot rodas spiediena vibrācijas, kuras nav paredzētas. Tā, ka membrānai ir jābūt pietiekami cietai, to grūti izveidot vieglu. Ja membrāna ir smaga, tad tai piemīt liela inerce un sistēma nevar atskaņot augstas frekvences kustības. Šī iemesla dēļ, nevar izmantot vienu skaļruni, lai atskaņotu visu audio diapazonu.

Šī ir tikai daļa no parametriem kurus nepieciešams ņemt vērā.

piektdiena, 2013. gada 6. decembris

Flīzēšana


Pirmie soļi flīzēšanā.

Pēc betona virsmas slīpēšanas, lakošanas , pienācis laiks flīzēšanai. Protams varētu iztikt arī bez flīzēm virs virsmas un izmantot  cita veida materiālus, piemēram, likt rūdītu stiklu. Lai gan rūdīts stikls varētu izskatīties ļoti eleganti, flīžu uzlikšana sanāk krietni lētāk. 
Kā jebkurā būvniecības fāzē, nepieciešamas veidot labu saķeri starp tevis iecerēto materiālu un materiālu pie kura esi iecerēto iecerējis likt. Sienas pirms flīžu līmes jānotīra un tad jāgruntē. Tādējādi mazie puteklīši kas radušies būvniecības laikā salips ar flīžu līmi un radīsies slikta saķere ar sienu (citā gadījumā grīdu). Sākumā jātiek skaidrībā ar flīzējamās virsmas lielumu, un no tā atkarīgs cik m2 nepieciešams flīžu. Tā kā izvēlējos mozaīkas flīzes, tās ir mazas un veidojas mazs atgriezuma daudzums. Ar lielākām flīzēm flīzējot, jārēķinas ar atgriezumiem un tas ir jāparedz jau flīzes pērkot.

Flīžu līmes uzklāšana arī var likties interesanta , jo tā ir jāuzklāj vienmērīgā slānī pa iecerēto flīzēšanas vietu. tad ar speciālu špakteļlāpstu nepieciešams to visu izrobot, lai flīzes var iegremdēt nepieciešamajā dziļumā. Talkā nāca palīgi. Paldies viņiem par to.


Lai līme nepaspētu izžūt pirms esmu pielicis visas flīzes , pa starpai nepaspēju uzņemt foto. Ja jāflīzē liels apgabals, tad līmi uzklāj pakāpeniski. Būtiski ir atcerēties par līmeņrādi. kopumā diezgan lielu pacietību vajag.



Pēc flīzēšanas laiks šuvot flīžu starpas.  Ar gumijas špakteli rūpīgi aizpilda flīžu starpas.




Pēc šuvošanas liekais cements jāņem nost, jo tad kad tas būs izžuvis, tad to būs grūti izdarīt (saku cements, jo pēc būtības tas ir cements ar krāsas pigmentu ). Tīrīt droši vien var dažādi. Ar cietu švammi un daudz ūdens sanāk labi.


Pats uzreiz neiedomājos ka pildviela uz cementa bāzes, un tīrīju tik pēc 8h. Tad tas tiešām bija ļoti pagrūti. Tādēļ Jūs tagad zināsiet un šādu kļūdu nedarīsiet.